Kā nozīmīgs informācijas izplatīšanas un publiskās komunikācijas līdzeklis cilvēku sabiedrībā, ziņojumu dēļu attīstība ir dziļi iesakņojusies civilizācijas attīstībā un mainīgajās informācijas izplatīšanas vajadzībās. Izsekojot tās vēsturiskajam fonam, atklājas, ka tā ir gan materiāla sociālās vadības metožu izpausme, gan tehnoloģisko apstākļu un komunikācijas koncepciju evolūcijas liecība.
Pat pēc rakstīšanas un rakstisko materiālu parādīšanās cilvēki attīstīja izpratni par centralizētu informācijas paziņošanu noteiktās vietās. Senajā Ēģiptē un Mezopotāmijā tempļu un tirgus laukumu sienas bieži izmantoja, lai ierakstītu dekrētus, tirdzniecības paziņojumus un reliģiskos rīkojumus. Lai gan tiem vēl nebija vēlāku "dēļu" formas, tiem jau bija sludinājumu funkcija. Senās Grieķijas pilsētvalstis{3}} izmantoja publiskajos laukumos uzceltas akmens plāksnes vai koka plāksnes, lai publicētu valdības dekrētus un informāciju par pasākumiem, ļaujot pilsoņiem uzzināt par kolektīvajām lietām publiskās vietās. Šo vienvirziena komunikācijas koncepciju, kas vērsta uz sabiedrību, var uzskatīt par ziņojumu dēļu prototipu.
Viduslaikos Eiropas pilsētas baznīcās, rātsnamos un tirgos uzstādīja kvadrātveida vai taisnstūrveida ziņojumu dēļus. Šie dēļi, kas izgatavoti no koka vai metāla un pārklāti ar vasku vai papīru, tika izmantoti dekrētu, nodokļu paziņojumu un paziņojumu par pazudušām personām ievietošanai. Šīs ierīces pakāpeniski kļuva par pastāvīgām sabiedrisko ēku sastāvdaļām, un par atjaunināšanu un uzturēšanu atbildīgs personāls, kas atspoguļo informācijas izplatīšanas institucionalizētu pārvaldību. Ķīnā Mingu un Cjinu dinastiju laikā valdības iestādes bieži uzstādīja "reklāmas stendus" pie pilsētas vārtiem, yamen birojiem un ielu stūriem. Tie bija izgatavoti no koka vai bambusa, pārklāti ar papīru, un tajos bija redzami imperatora edikti, eksāmenu rezultāti un vietējie noteikumi. Cilvēki pulcējās, lai tos apskatītu, veidojot agrīnu sabiedrības informācijas uztveršanas ainu. Lai gan šo ziņojumu dēļu forma bija dažāda, to galvenās iezīmes bija atvērtība, centralizācija un viegla redzamība.
Mūsdienu industriālā revolūcija izraisīja plašu drukāšanas izmantošanu un paātrinātu urbanizāciju. Ziņojumu dēļi sāka izmantot izturīgākus materiālus un standartizētākas uzstādīšanas metodes. Metāla rāmji un emaljas paneļi tika plaši izmantoti Eiropas un Amerikas pilsētās, nodrošinot aizsardzību pret laikapstākļiem un ilgstoši saglabājot skaidrus burtus. Publiskās bibliotēkas, skolas un dzelzceļa stacijas secīgi izveidoja īpašas ziņojumu dēļu zonas, un informācijas veidi paplašinājās no valdības dekrētiem līdz komerciālām reklāmām, kultūras pasākumiem un sociālo pakalpojumu paziņojumiem. Šajā laika posmā ziņojumu dēļi kalpoja ne tikai kā informācijas noieta vietas valsts iestādēm, bet arī kā kanāli sabiedriskajām organizācijām un tirgus struktūrām, lai iesaistītos dialogā ar sabiedrību, tādējādi dažādojot savas funkcijas.
No 20. gadsimta beigām līdz 21. gadsimta sākumam tika uzskatīts, ka informācijas tehnoloģiju attīstība samazina fizisko ziņojumu dēļu nozīmi. Tomēr to priekšrocības-nav nepieciešama elektrība, vienkāršā darbība un pieejamība dažādām vecuma grupām-ir padarījušas tos neaizstājamus tādos apstākļos kā skolas, kopienas, uzņēmumi un lauku apvidi. Pēdējos gados dažos ziņojumu dēļos ir iekļautas magnētiskas, rakstāmas vai vieglas elektroniskās displeja tehnoloģijas, saglabājot savas tradicionālās publiskās un intuitīvās īpašības, vienlaikus uzlabojot atjaunināšanas efektivitāti un interaktivitāti.
Visā tās vēsturē ziņojumu dēļi ir attīstījušies no sākotnējiem sienu marķējumiem un vienkāršiem ziņojumu dēļiem par institucionalizētām sabiedrības informācijas iekārtām un tālāk attīstījušās par saziņas platformām, kas integrētas ar modernajām tehnoloģijām. Tie iemieso cilvēces kopīgo tiekšanos pēc caurskatāmības, līdzdalības un kārtības, un tiem joprojām ir bijusi būtiska loma, savienojot cilvēkus un sabiedrisko dzīvi dažādās civilizācijās un laikmetos.
